Līdzīgi kā zijn, arī hebben tiek izmantots dažādi, piemēram, kā pastāvīgais darbības vārds ar piederības nozīmi - 'man ir'. Un tāpat kā zijn, tas kalpot arī kā palīgdarbības vārds pirms pagātnes divdabja. Daudz retāk izmanto formu hebben te, ar vajadzības nozīmi.
Lokot hebben tagadnē, tas neizrāda pārāk lielu neregularitāti, vienīgi vienskaitļa 3.personā, tam ir neregulāra sakne: heeft.
Vienkāršā tagadne:
| ik
| heb
| we
| hebben
|
| je
| hebt
| jullie
| hebben
|
| hij
| heeft
| ze
| hebben
|
Vienkāršā pagātne:
| ik
| had
| we
| hadden
|
| je
| had
| jullie
| hadden
|
| hij
| had
| ze
| hadden
|
Pagātnes divdabis: gehad
Svarīgi! Šeit minētajos piemēros ir izmantoti tikai neuzsvērtie personu vietniekvārdi. Daži personu vietniekvārdi maina formu, ja teikumā tie ir īpaši uzsvērti: je/jij, we/wij, ze/zij (gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī).
Ir jautājumi?